View Larger Map
Tā esot otrais lielākais tūristu galamērķis Īrijā pēc Dublinas. Tur ir kalni, nacionālais parks, pils, ūdenskritumi, pārgājienu un velo takas. Un pašā pilsētiņā krogi un B&B un viesnīcas.
Mēs bijām trīs ekskursanti -- es, Toms un Kosmins, un mūs laipni aizveda un atveda mūsu kolēģis Taigs, viņš tajā galā dzīvo un tad viņš laipni piekrita mūs izvizināt. Aizbraucām piektdienas pēcpusdienā un atpakaļ sestdienas vakarā. 200 kilometri no Galvejas, bet ceļš tāds līkumains, ka katrā virzienā braucām četras stundas. Palikām ļoti jaukā B&B, vakarā izgājām vakariņās un pa pabiem, nākamā dienā noīrējām riteņus (Trek 3500, sākuma gals, bet normālā kārtībā, pedāļi nost nelūzt. Izīrētājdžeks atvadoties uzsauc "don't fuck your bikes!") un rullējām kalnos.
Haha, sākumā iet viegli, braucam pa dikti ainavīgām takām, mežos lieli pasaku koki. Atbraucam pie Torc waterfall, pieslēdzam riteņus un pa vertikāli mērot 100m kāpiens ar smukiem skatiem. Manā GPS ir altimetrs, tā ka es tā precīzi zinu. Neiztiek arī bez mērkaķīgas kokos līšanas un neliela fūtskeita.
Tālāk braucam uz ~10km attālo "Ladies' view". Tas ir tālāk, augstāk kalnos un tur būtu jābūt smukam skatam. Nujā, un joks tāds, ka ceļš iet kalnā un braukt grūti, kilometri iet lēni, sākam pagurt un vienā brīdī Toms jau pieprasa saldējumu un saka, ka tālāk nebraukšot. Bet, pēc GPS un kartes salīdzināšanas izrādās, ka Ladies' view tepat pavisam tuvu jābūt un pievārējam pēdējo kilometru. Augšā tiešām baigais skats, un kafejnīca -- sendvičš un Bulmers kauss un pašsajūta strauji uzlabojas. Ar lielo filmu aparātu rokā kā kaza lēkāju pa slidenajiem akmeņiem (nuja, nepieminēju, smidzināja lietus) un vienu reizi tīri vai apvēlos uz muguras.
Atpakaļbrauciena pirmie kilometri fantastiski -- stāvs, līkumains lejupceļš, nav jāminās, līkumos "jāgulda" ritenis un pa reizei arī jāpiebremzē. Pilsētā vēl aizminām apskatīt pili, un tad atpakaļ uz velonomu. Kopā sanāca 45 kilometri, attāluma pēc nav daudz, bet ar visiem tiem kalnā lejā sanāca diezgan normāls nogurums. Gaidot Taigu paēdām un padzērām un tad jau pa tumsu Taigs mūs vizina mājās. Tur vēl bija jautrs starpgadījums -- pieci izdzertie Ginesi prasās ārā un apstājam šosejas malā izdarīt lietas un tieši kā reiz pie mums apstājas policijas mašīna. Likās jau, ka nupat sprukās būsim, un tomēr sasteigt lietas tak arī negribās, bet viņu pretenzijas laimīgā kārtā bija tikai par pārāk lielām gaismām stāvošai mašīnai.
Svētdien vēlas brokastis, milzu vējš, pastaigājām pa pilsētu, skatījāmies Green Wing, ar Uldi un Līgu -- pārējiem diviem Galvejas latviešiem -- noskatījāmies smuku animi "Paprika". Ak tā, ir zināma vēl viena latviešu meitene, bet tā vispār latviešu te laikam daudz nav.
Šodien nopeldēju pusotru kilometru, Toms vispār apdullis -- 2,5 kilometri. Rīt iesim uz Milosh. Viņu man pirms gada ierādīja Eva, viņam ir tāda jauka, sapņaina mūzika un šorīt skatot last.fm eventus bija patīkams pārsteigums, ka, ho, rīt viņš tepat pilsētā būs!
Un parīt domājams būs attīstītas nedēļas nogales filmiņbildes.
1 komentārs:
Nogalināt Ārniju!
Ierakstīt komentāru