Tātad pirms mēneša sāka smirdēt--darbā, pirmajā stāvā, vienā vienīgā specifiskā vietā, gaiteņa sākumā pie durvīm. Zināmu laiku smaka tika ignorēta. Vēlāk izplatījās spekulācijas, ka kaut kur virs griestiem laikam būs nobeigusies pele. Divas nedēļas pēc smirdēšanas sākšanās priekšniecība sarūpēja speciālistus, kas smakas cēloni likvidēšot. Vienu vakaru redzēju--divas sievietes stāvēja epicentrā un lūkojās griestos. Pēdējās pāris nedēļas darbadienās gaiteņa durvis tiek turētas vaļā, tad tā smaka vēdinās un nav pārāk uzmācīga. Bet, kad durvis pastāv aizvērtas, tad īpašajai vietai jāiet cauri aizturot elpu. Šķiet, nelaiķa dzīvnieciņš vēl aizvien ir ar mums!
Atceros, ka laukos, Burtniekos mums reiz bija līdzīgs gadījums-- pele nobeidzās gāzes plītī. Kādu laiku smirdēja, bet cepešplītī ceptās kūkas tāpat sanāca garšīgas.
1 komentārs:
Smieklīgi gan... Tātad Īrijā ir smaku novēršanas speciālisti?!
Toreiz, atrodot peles paliekas gāzesplītī, gan negribējās smieties.
Ierakstīt komentāru