Dzimtajā zemē jau 9 mēnešus! Pa vasaru sakolekcionējusies glīta čupiņa ar sacensību numuriem, nesenākais un no citiem diezgan atšķirīgais notikums bija 2. Trek Ziemas Maratons.
Galīgi nerakstās, galīgi nerakstās, to jau grūti izstāstīt, kā tur viss bija. Nu apmēram, tā, mežos starp Ogri un Ikšķili, karjera malā. Salts, rīts, skaidras debesis, saule mirguļo ledus kristāliņos, no braucēju mutēm nāk balti dvašas mākonīši, visi mīņājas un sūkstās, ka kājas salst. Kad sāk braukt, tad kājām ir labāk, jo tās vairs nav pie zemes, un arī nav laika par salšanu vairs domāt. Startu drusku par strauju paņēmu, bet brauciena otrajā pusē atguvos un ieriktējos sev piemērotā tempā.
Bija divi amizanti stimuli, kas mani mudināja papūlēties vairāk. Pirmais, man šķita, ka mani apdzen antuanete. Nodomāju, viņa nu gan paspējusi iespaidīgi uztrennēties. Pūlējos noturēties līdzi, vienu brīdi pat panācu un apdzinu, bet iešāvu par daudz "sarkanajā zonā", mani apdzina un pamazām atrāvās. Amizantais moments: antuanete šajās sacensībās nepiedalījās, vispār tikai divas daiļā dzimuma pārstāves bija. Acīmredzot sajaucu ar kādu sievišķīga paskata džeku :-)
Otrais dzinulis bija līdzīgs: šķita, ka mani apdzen Arturs, ar viņu mums tāda veselīga konkurence, un spēki diezgan līdzīgi. Tā nu, cerot panākt, neatslābu ne brīdi, bet arī beigās izrādījās, ka esmu sajaucis cilvēkus. Kad tie līkumi nāk strauji virsū un sneigainās v-bremzes ne vella nebremzē, nav daudz laika sejas pētīt ;-)
Ak jā, pagājušo ziemu Īrijā darba datoram kā ekrāntapete vienu laiku bija uzlikta bilde no 2009. gada Trek Ziemas Maratona. Tas bija viens tāds notikums, uz kuru būtu gribējies tikt. Nu, šogad izdevās!
No decembra dzīvoju pa laukiem, šeit ir daudz sniega, par ko man prieks. Ir izmēģināta braukšana ar kalnu riteni pa aizsnigušu, netīrītu mežu. Vasaras skriešanas maršruti tagad tiek braukāti ar distanču slēpēm. Ceļi tiek tīrīti ar sniega šķūri. Ak, un domājot par Ziemassvētku rotājumiem, salasīju upmalā niedres un, rau, kas radās!
Skatoties nākotnē, man šobrīd pacilāts noskaņojums ir par janvāra plānu--velotreniņi 3 nedēļu garumā Maltā. Bet līdz tam vēl jānodzīvo. Laižam uz kalnu? Vai varbūt meklēt ģeokastītes kupenās?
2 komentāri:
Varētu parakstīties uz kādu ģeokastīšu meklešanu :-)
Forši, forši! Tu tad varētu arī izraudzīties aptuvenu reģionu, kur to darīt, -- man jau visur, kur dodies, apkārt neatrasti slēpņi, bet tev drošvien vairs nav tik vienkārši...
Kādu nedēļas nogali varētu saorganizēties, drošvien? Es drīzi dodos prom uz tām siltām zemēm mīt pedāļus, bet vēlāk februārī varētu sabīdīt lietas.
Šodien notika minimāla kastīšu meklēšana. Tas sniegs... Atnākam uz "ground zero", apskatāmies apkārt, secinām, ka, hmm, daudz sniega, un kastīte nevienas kupenas galā nespīd, tā nu dodamies tālāk :-)
Ierakstīt komentāru