Autobusam grīdā ir caurums, pa kuru var redzēt zemi. Vadītājs taurē un nebremzē, sēžam aizmugures sēdeklī un cieši turamies, citādi ik pa laikam pamet gaisā.
Pie viesnīcas mūs jau gaida veloīres vīriņš, viņš no auto izkrāmē mums atvestos riteņus, skrūvējam pedāļus un piemērām ķiveres.
Ceturtdien pirmais treniņbrauciens, braucam visi četri kopā. Silts un saulains! Rādītāji vēsta, ka temperatūra ir ap 15-16°, bet pēc sajūtām šķiet siltāks. Kalniņi iet viens aiz otra, manas kārās acis tver ielas, mājas, uzrakstus, dabasskatus, cilvēku ģīmjus un visu pārējo, kas apkārt.
Uz ceļiem dominē mazauto un džipveidīgie uz lielām dubļu riepām. Sirdi sildošs skats, daudz daudz vecu un jaunu landroveru. Redzēju arī dažus subārus, bet tie nebija jaudīgie bubinātāji kā Latvijā, tās bija mazītiņas sarkanas mašīnītes no astoņdesmitajiem.
Piektdien braucam divatā ar Eduardu. Sanāca kārtīgs MTB izbrauciens, no šosejas nost, pa stāvām, akmeņainām taciņām augšā, stāvākas vietas pieveicām arī nesot riteņus padusē vai virs galvas. Iepriekšējā naktī bija uzlijis, un pa laikam muļļājāmies cauri varen ķepīgiem dubļiem. Pēc tam riteņiem ap v-bremzēm jāizbaksta ar kociņu, citādi rati vairs negriežas, tā ka riteni pat nevar pastumt. Šis brauciens man ļoti patika, lai gan bija arī krietni nogurdinoši. Šajā sakarībā viesnīcā pasniegtajās brokastīs un vakariņās tiek ēsts dūšīgi!
Sākam izmēģinājumus ar sarkanvīna ietekmi uz velospēju. Ir arī atradusies tuva drēbju mazgātuve, kur monētu jāmet. Drēbes smērējas ātri, tāpēc drēbju mazgāšana ir aktuāla lieta, bet viesnīcā tas sanāk dārgi, vairākas eiras par katru drēbes gabalu.
Sestdien, šodien ir sestdiena, bijām nesteidzīgā 2 stundu izbraucienā trijatā pa piekrastes asfalta ceļiem. Maldoties pa mazākiem celiņiem, sastapām onkulīti uz šosejas riteņa, kurš nerunāja nevienā saprotamā valodā, bet arī maldījās mēģinot aizbraukt turpat, kur mēs. Tā mēs kādu tiesu maldījāmies kopā.
Bildes no telefona!
Viens no pirmajiem pamanītajiem landroveriem
Otrās dienas brauciena sākuma daļa, pa šo ceļu braucam augšā
Pa akmeņiem braukt ir forši, un apkārt ir smuki!
Uz leju jau vienmēr kaut kā tiek, bet uz augšu var sanākt papūlēties...
No sestdienas brauciena: kinopilsētiņa, tagad ir tūristu izklaidēšanas vieta. No augšas dzirdējām mūziku un redzējām, ka starp mājām lēkā līnijdejas :-)
Paša ģīmis ar':
3 komentāri:
Izskatās ļoti silti! A kādi tur vietējie cilvēki un sadzīviskā vide kopumā?
Izlasot virsrakstu tieši iedomājos, ka Eduards pagājušajā nedēļā tieši aizbrauca uz Maltu, izrādas, ka jūs tur kopā :) cik maza pasaule. Nu žēl, ka es netiku, bet šis tak nebūs pēdējais tāds brauciens, noteikti vēl paspēšu.
Cik tur grādu ? Cik ilgi plānots tur trenēties ?
Visi vietējie zina un labi runā angļu valodu, bet savstarpēji ber savā valodā. Vikipēdijā rakstīts, ka Maltu gadā apmeklē 3x vairāk tūristu, kā te ir iedzīvotāju. Hoteļi tiešām ir ik pēc pāris kvartāliem, tūristīgi pubi arī daudz apkārt.
Viesnīcā, kurā dzīvojam, visnotaļ izveļamies: visi pārējie ir 60+. Drošvien, viņi brauc šurp tagad, jo vasarā būtu par karstu.
Kad atbraucām, bija 15-16 grādi, patlaban ir 12. Vidējās temperatūras šim laikam tā arī sola--12-18 robežās. Braukājot pa apkārtni, var redzēt laukus, kur zaļumi spraucas no zemes ārā, cilvēki ravē. Aizvakar vai, ejot pēc rajona izpētes mājā, izbridām caur tādu kā kartupeļu lauku.
Būsim šeit 3 nedēļas--līdz 10. februārim.
Ierakstīt komentāru