Mazsalacas novada kauss, 1. posms

Uz sacensībām ierados taisnā ceļa no iepriekšējā dienā Līgatnes apkārtnē notikušā veloplezīra. Mazsalacā biju laicīgi, ka paspēju pirmsstarta lietas nesteidzīgi izdarīt un vēl kā nākas kaklu pastaipīt.

Reģistrācijā man iedeva numuru, vēl iedeva numura piestiprināšanai domātus savilcējus un želeju. Man drēbēs želeju nebija kur ielikt, tāpēc to sacensībās neņēmu, atstāju mašīnā. Pudelē ūdens. Somiņā zem sēdekļa telefons, atslēgas, velo kamera, dažas seškantes un ķēdes izpiedējs. Pašreizējo ķēdi uz riteņa liku pats, un šajā prasmē esmu pilnīgs muļķis. Izspiedēju tāpēc labāk līdzi. Tiesa, SEB 2. posmu šī pati ķēde izturēja.

Starta zonā komentētājs, es atvainojos, muldēja par deviņiem mēmiem. Viņš pinās teikumos un aizimprovizēja, piemēram, no "reģistrācijā saņemtos numurus jāpiestiprina velosipēda priekšpusē" līdz "cilvēkiem mājās mēdz būt printeris, ar to var pats izgatavot starta numuru, bet tas nav moderni". Nu... WTF?

MNK trase sastāv no diviem apļiem, katrs 21 kilometru garš. Apļa sākuma daļa ir pa gludiem grants un meža ceļiem, --ātra un grupā braucama. Viducis ir ātras meža takas. Beigu gals ir negludas takas. Ir vairāki ļoti izbaudāmi pastāvi nobraucieni pa šaurām taciņām. Tajos, ja priekšā neviena nav, var ķert adrenalīnu ausīm vējā plandot! Kāpumi bija salīdzinoši īsi un ātri pieveicami.

Jau starta koridorī stāvot, dulburis komentētājs vēl skaidro, pa kurieni jābrauc no pirmā apļa otrajā aplī un es dzirdu sev apkārt "neko nesapratu" komentārus. Ir ļoti silta, saulaina diena, un šajā kontekstā tiek pieminēts arī Rīgas mēra Nila Ušakova vārds. Man līdzās esošie izskatās nopietni braucēji, --ir velo drēbēs, daudziem ir komandu formas, riteņiem kontaktpedāļi.

Brauciena sākums man sanāk viduvējs. Esmu ~100 braucēju pūlīša apmēram viducī, un pirmos kilometrus viducī arī kuļos, pa to laiku spice jau gabalā. Salīdzinājumam pagājušo gadu šajās pašās sacensībās kādu laiku varēju pakarāties pirmajā grupā. Kad braucēji izretojušies, pamazām panāku un apdzenu priekšā braucējus pa vienam, pa diviem. Pirmā apļa viducī esmu nonācis grupiņā, kurā braucēju jaudas līdzīgas manējai, un rādās, ka atlikušo sacīksti šajā grupiņā arī nokarāšos. Dažiem no šiem džekiem uz formām rakstīts "MNK", vietējie tātad.

Bilde: pirmā apļa beigās. Esmu tas koši zaļajā tērpā. Koši zaļā krāsa ir ērta lai sevi ātri pamanītu bildēs! Jūtos labi 5 cilvēku grupiņā, bet no aizmugures jau tuvojas...

Pirmā apļa beigās mūs panāk Latvijas ātrākā MTB braucēja Ivanda, un otrā apļa ātro sākumu viņa mūs velk. Amizants skats, dāma velk 5 džekus, vienā brīdī viens no MNK puišiem mēģina viņu nomainīt, bet nu nepietiek viņam jaudas. Otrā apļa vidū, meža takās, kur aizvēja efekts mazāks, Ivanda sāk no grupiņas atrauties, es cītīgi turos līdzi. Vienu brīdi pat apdzenu, un uz pārgalvīgu nobraucienu rēķina drusku attālinos, bet tad man pirmajai tehniskajai ķibelei pievienojas otrā tehniskā ķibele. Tāpat ir arī zināms jaudas kritums un es savu pozīciju viņai atkal zaudēju.

Par tehniskajām ķibelēm: pirmā, pārslēdzējā brauciena laikā droši vien ticis kāds svešķermenis, un pie katras lielākas slodzes ķēde krakšķ un lēkā. Riskēju pārraut ķēdi, un zaudēju enerģiju ar krakšķiem un rāvieniem. Negribās stāties un zaudēt laiku likvidējot cēloni, braucu krakšķēdams. Otrā ķibele: otrā apļa vidū sēdeklis sāk šķiebties uz aizmuguri. Tas mani pārsteidz, jo neesmu sēdekļa skrūves ļoti sen kustinājis, daudz sacensības tās ir izturējušas, un kā tad tieši šoreiz? Neesmu arī ļoti svarā pieņēmies. Tiesa, galvenais, lai sēdeklis nenolūzt pavisam! No sēdekļa ķezas mans sniegums cieš, jo sēdēšanas pozīcija sanāk zemāka un neērtāka, un biežāk ceļos kājās. Nestājos malā remontēties, jo braukt atlicis maz, un uz ātrskrūvēšanu trenējies neesmu.

Bilde: akmeņains kāpums otrā apļa beigās. Esmu kājās, jo nu tas sēdeklis.

Kilometru vai divus pirms finiša vēl pamanos nokrist! Kritieni man ļoti ilgi nebija gadījušies--ne sacensībās, ne ikdienā. Šoreiz, nobraucienā, kas ir reizē arī pagrieziens, bremzējot uz īsi nocirptas zāles seguma izslīd un pa priekšu aiziet mana velo pakaļējais rats. Vēl šļūcienā nolieku riteni pareizi un lecu atpakaļ virsū. Laiks no šīs kļūmes ievērojami necieš, gods gan ;-).

Iefinišēju samērā dzīvs. Rezultātos man 11. vieta grupā un 22. vieta distancē. Kopā distancē finišēja 99 braucēji. Šajās sacensībās putru nedod, tā nu riteni mašīnā un uz mājām prom!

Bildes no MNK lapas. Kopumā sacensība patika, paldies organizatoriem!