SEB Cēsis Valmiera

Kamēr vēl iespaidi svaigi, jāieraksta par SEB pirmo posmu. Sākumā pirmsstarta bildes:

Izskatās, ka bildējis M. K. Ešers. Bet īstenībā bildēja Krišs

Startā tīrs un smaidīgs!

Tuprinājumā bez gara ievada leksim uzreiz iekšā sacensību putekļos. Cēsis-Valmiera trase ir sausa, cieta, lielākoties līdzena un ātra. Vidējais ātrums sanāk 32km/h. Man šosejas braucieni reti kad sanāk ar tādu vidējo ātrumu! Jo ātrāk brauc, jo svarīgāk ir izmantot grupas aizvēju. Kaut kā ar to man šoreiz pilnīgi negāja, kritu no grupas daudzas reizes ārā. Vai nu kādos negludumos mani aizkavē, vai priekšā kāds notizlojas, vai kāds atkritējs ir izveidojis atstarpi un es to neesmu laicīgi pamanījis. Vai arī pats nemāku izbraukt sakņu sekcijas tik veikli, kā citi. Pēc katras tādas situācijas pavadu 1-5 minūtes ar pilnu jaudu, bez elpas un ar pārgrieztām acīm velkot metru pa metram pie grupas klāt. Vairākas reizes jau likās, ka nu gan labā pozīcija zaudēta–10 sekunžu atstarpe, un tūlīt mežs beidzas un sākas grantene. Pat vēl pēdējos 10 kilometros, pļavā pirms Bykolat, septiņi cilvēki brauc grupā normālā tempā un savā starpā mainoties, un viens iepalicis pa aizmuguri elš un pūš un spļaudās un vingro–tas es :-)

Trases otrajā pusē ģīmis tik melns, ka pats sevi knapi pazīstu. Par bildi paldies Leldei Preisai!

Piecus kilometrus pirms finiša temps jūtami nokrītas, un kilometru pirms finiša tiek ieņemtas vietas finiša sprintam, un tad ir viens mirklis kalniņā augšup gar Valmieras pilsdrupām, cauri finiša arkai un gatavs.

Secinājumi: jāvingrina braukšanas prasmes. Es zaudēju laiku uz saknēm un negludumiem. Man pašam liekas, ka māku braukt tīri labi, bet, acīmredzami, citi māk vēl labāk. Taisīšu vingrinājumus, piemēram, braukt astotnieku ap divām priedēm 50 reizes, braukt daudzas reizes pāri vienai negludumu sērijai, stāvos kalniņos un tamlīdzīgi.