* tās ir lielākās velo sacensības Latvijā pēc dalībnieku skaita (kopā ap 4 tūkstošiem braucēju)
* šajā sezonā tās ir vienīgās šosejas sacensības, kurās piedalos
* šogad Vienības brauciens sakrita ar manu dzimšanas dienu!
Šosejas ritenim gandrīz nekādu sagatavošanu nevajadzēja: tam detaļas dilst un lūzt daudz retāk kā MTB, interesanti gan! Riepas gan vajadzēja jaunas--esošās bija brauktas jau divas pilnas sezonas, un nodilums bija jau visai ievērojams. Vēl notīrīju sakrājušos netīrumus no rāmja, ar otu un benzīnu dabūju ķēdi spīdošu, gatavs!
No trīs piedāvātajām distancēm: 101km šoseja, 37km šoseja vai 44km MTB izvēlējos braukt garo šoseju. Ņemot vērā ievērojamo dalības maksu, ceļu uz Siguldu, un vēlmi pamīt pedāļus, 37km šoseja šķita par īsu. Šajā sacensībā man nav lielu ambīciju uz rezultātu, galvenais prieciņš ir pabraukt vienā distancē ar īstiem sportistiem.
Sacensību notikumos daudz līdzības kā pagājušo gadu: tā pati trase, tas pats ritenis un tās pašas drēbes, Siguldā auto novietoju tajā pašā stāvvietā, braucienā no pamatgrupas izkritu atkal Cēsīs, atpakaļ līdz Siguldai padsmit cilvēku grupiņā, un, arī šoreiz bija grūti. Jā, bija faking grūti. No malas izskatās, ka braucēji spēlē šahu, ar visādām stratēģijām un viltībām un visu ko. Tā arī ir, bet vienlaicīgi ir arī milzīga slodze un gribasspēka sasprindzinājums--neatslābt, nepadoties, neļaut attālumam no priekšā braucošā palielināties. Ja pirmajā brauciena trešdaļā es jutos samērā labi (slodze tāda, ka pļāpāt nevarētu, bet var turēt), tad trešajā trešdaļā domas grozījās ap "izturēt". Cik no priekšā redzamajām mugurām manīju, mūsu grupā kādi seši cilvēki, es to starpā, cirkulēja priekšgalā, ik pa pārsimts metriem mainoties, pārējie atsēž aizmugurē.
(Jā, vīri, meitene priekšgalā! Par bildi paldies Linardam Veidem)
Rezultāti: iefinišēju 2 stundās, 30 minūtēs--mani līdz šim ātrākie 100 kilometri, bet tas, protams, ir visas grupas nopelns. Vidējais ātrums bijis 40,3 km/h. Par to ir sanākusi 93. vieta no 156 distancē, un esmu 35. no 51 savā vecuma grupā.
No šiem skaitļiem nevajag sabīties! Ja Tev patīk braukt ar velo un gribas izmēģināt braukt sacensībās, Vienības brauciens ir pašā labumā "pirmajai reizei". Tautas distancēs ir daudz dalībnieku, pozitīvs noskaņojums, priekšējie brauc sportiski, bet tālākie brauc izbaudot. Tur ir uzņēmumu komandas, veselas ģimenes ar bērniem piekabēs, ir frīkbaiki, bildēs ir braucējs salaveča tērpā un tā tālāk :-) Pie siguldnieka spēlē orķestris, finišā katram dod medaļu, ūdens, putra un saldējums un tusiņš.
1 komentārs:
Nezināju, ka vēl kāds no fizmatiem brauca sporta distancē.
Man gan tā pēdējā trešdaļa šķita grūtāka. Pirmajās divās es vēl ar čaļiem pļāpāju.
Ierakstīt komentāru