Vivus.lv MTB Maratons, 1. posms, Ventspils

Pulkstenis rāda 7:59, tukšs stāvlaukums, sēžu auto iepretim IKI veikalam un gaidu, kad atvērsies durvis. Pulksten astoņos kā uz burvju mājiena no visiem virzieniem izbirst cilvēki, un mēs sabirstam veikalā. Pie kases vīram pirms manis ir viens pirkums--šņabīts, vīrs aiz manis ir izvēlējies brendiju, bet man ir brokastu cereāļi un piens.

Deviņos divdesmit es tuvojos Buļļu aplim, ripinos ar Trek riteni, man ir strīpu bikses un mugursoma sapildīta ar velo mantām. Precīzi noliktā laikā aplī parādās arī smuks Volvo ar trīs riteņiem jau uz jumta.  Braucam uz Ventspili!

Pirmo reizi braukšu Vivus.lv MTB maratonā (iepriekš sauktā "TREK MTB Maratons"), un mana komanda būs Volvo MTB Team. Braukšu ar 26" Trek braucamo, ar kuru šeit jau esmu plātījies. Tas ir ticis pie vēl dažiem uzlabojumiem pilnīgai jaudas eiforijai un efektivitātes ekstāzei. Tie ir: viegls, smuks sēdeklis, viegla, smuka stute, un vieglas, smukas velo kurpes :-)

Melnais vienmēr modē, haha

Kurpes vēl bez neviena dubļa

Pareizi, un vēl uzbortētas drusku smagākas, bet arī smukas riepas. Ar iepriekšējām Furious Fred riepām treniņa braucienā gadījās tā:

Veiksmes talismans, uzlasīts uz ielas Imantā

Pēc blīkšķa 40 minūtes čāpoju mājup un izšķīros, ka ultra-vieglo, ultra-plāno FF risks neattaisno ieguvumu, un jāsamainās uz drusku biezākām un drusku smagākām:

Straujos līkumos nesa ārā, bet, man šķiet, straujos līkumos vienkārši tā notiek.
Saķere kāpumos bija laba, smiltīm cauri gāja labi.

Atpakaļ pie sacensībām. Ventspilī ir spirgts laiks, zilas debesis, samērā silts un nav vējains. Pacilāts noskaņojums un priecīgas riteņbraucēju sejas, visi ir nocietušies beidzot atklāt sezonu!

Braucu pusmaratona distanci, 23 kilometrus. Starts izdevās labs, tālāk blieziens! Baudāma trase, daudz singletrack, daudz smilšu, daudz šauru vietiņu. Un šāda briesmīga dilemma: taisnākos gabalos gribas, lai ritenim stūre būtu zemāk--pietrūkst āža ragu, kuros ieķerties un time-triālēt. Bet sarežģītākās vietās, ja tās nāk negaidīti, jau ar esošo stūres augstumu viegli uz acīm pārraut, un vienreiz man tas arī izdevās. Pāris reizes aizķēru eglītes, salasīju nobrāzumus uz rokām un kājām. Bet tie ir sīkumi; svarīgi ir, ka jauda neapsīka un tehnika izturēja.

Klanis ir "iesvētīts"

Taktiskās spēles visinteresantākās šķiet tikai tajās iesaistītajiem, tāpēc tās šeit neatstāstīšu. Bet pusmaratona distances rezultāts sanāca visnotaļ veiksmīgs:

Paldies par bildi Raimondam Auzānam.

Finiša paika bija sautēti kāposti, sardeles un vārītas olas, garšīgi. Manas nākamās sacensības, domājams, būs SEB 1. posms 12. maijā, kas tradicionāli vedīs no Cēsīm uz Valmieru. Sveiks, pavasari, un turpinām mīt pedāļus!