Pirmais SEBs jau sāk aizmirsties. Tur bija sausa trase un nenormāli ātri. Sanāca tāds kā šosejas brauciens pa grantīm un meža takām: sēdi ratā, un spēj tik atsēdēt.
SEBs bija svētdienā, pirms tam piektdienā devos izlūkos. Ar vilcienu aizbraucu līdz Siguldai, tad ar ričuku labā pavējā līdz Cēsīm, tad sariktēju kameru uz ķiveres un garminu uz stūres un aiziet trasē. Te ir video krietni paātrināts, lai iespiestos saprātīgā laikā:
Sākumā biju izdomājis, ka palēninātajās vietās es kaut ko visgudri komentēšu un tas būs tāds kā iepazīšanās video. Bet pietrūka laika līdz galam smuki sataisīt, un tā vietā saliku fonā visādu mūziku un publicēju "kā ir". Piemēram, kvalitatīvs motion blur izpalika, jo tas renderējās ar apmēram 0.2fps. Un, ja pa laikam mainās idejas, jāpielabo un jāpārrenderē, tad kompītim sanāk darbs daudzām naktīm...
Pēc trases nobraukšanas pusdienoju un paciemojos Valmierā, un tad ar vilcienu atpakaļ uz Rīgu. Iepazīstoties braucu ar 29" ričuku, braucās labi, un tad nu svētdienā sacensībās ar to pašu.
Par pašām sacensībām--pirmos 10 kilometrus kā parasti augsts, bet izturams temps. Tad iebraucam takās, Ozols pasvilina garām, intensitāte aug un paliek grūti neļaut izveidoties atstarpēm. Pulss iet ap 186, un ik pa laikam iebrauc virs 190. Šādā slodzē kļūdas dārgi maksā: ja izveidojas kaut dažu metru atstarpe līdz priekšējam braucējam, tad viss cauri, jo pulss augstāk par maksimumu īsti neiet gan... Tā man arī gadījās, neoptimāli izbraukt vienu līkumu, "zaudēt kontaktu ar grupu", dažus kilometrus izmisīgi pacīnīties lai panāktu, un tad iesēsties nākamajā grupā. Ar nākamo grupu arī aizbraucām līdz finišam un man izdevās no grupas finišu izraut otrajam.
Bildes:
 |
| Neitralizētais starts Cēsīs, foto: A. Ieviņš |
 |
| Grupiņa ar mani priekšpēdējo netālu no Valmieras. Foto: Z. Zālmanis |
 |
| Pēdējie metru desmiti pirms finiša, pulss pa max. Foto: E. Vaivads |
 |
| Taisnīte pirms finiša. Foto: tētuks |
 |
| Dūšīgi aplaudējam apbalvošanā, foto: A. Ieviņš |
 |
| Finiša skati Valmierā, foto: A. Ieviņš |
Kopumā par šo SEBu prieks, labākais rezultāts _ever_, bez kritieniem, slodzes un pārslodzes tā, lai par maz neliekas!
Pienāk nākamā nedēļas nogale un es rullēju uz Mazsalacu, uz Vidzemes MTB pirmo posmu. Bagāžā 26" ričuks ar mīksto dakšu. Ir sajūta, ka Mazsalacas apkārtnes mežu saknēs un bedrēs tā varētu noderēt. Mazsalacas trase sastāv no viena ātra aplīša un diviem garākiem. Katra apļa nobeigumā ir vēl tehniska cilpa, kurā grūti apdzīt.
Mazsalacā ir saulaina, karsta diena, uz starta manā distancē ap 50 braucēju. Pirmo gludo aplīti izbaucam raitā tempā, bet bez trakošanas. Izbraucot no tehniskās cilpas kā piektais vai sestais redzu, ka pirmie divi braucēji jau krietnu gabalu atrāvušies. Man izdodas tos noķert un tālāk braucam trijatā. Dažus taku fragmentus es atceros, dažus laikam braucam pretējā virzienā kā iepriekšējos gadus. Dažus kilometrus pirms apļa beigām mums trases tiesnesis parāda nepareizu virzienu, griežamies apkārt, un mūs panāk sekojošā grupa. Tehniskajā cilpā tie paši divi braucēji atkal aizmūk, es atkal ķeru, bet šoreiz atvelku līdzi aiz sevis arī sekotājus. Nedaudz tālāk trasē viņi aizmūk vēlreiz, un man vairs nepietiek spēciņa viņus noķert. Braucam tālāk četri un droši vien katrs domājam, kā cīnīsimies par trešo vietu :-) Tehniskajā cilpā man izdodas iebraukt pirmajam, un ar pēdējiem spēkiem maksimālā pulsā tā arī sasniedzu finišu. Prieks un nekavējoša slāpju remdēšana, jo pudele paspēja izkrist jau pirmajā aplītī.
Bildes:
 |
| Starp pirmo un otro apli, ķeru atrāvienu. Foto: A. Prauliņa |
 |
| Stāvs, īss kāpumiņš otrajā aplī. Foto: A. Celmiņš |
2 komentāri:
Feins video. Līdz galam gan darbā noskatīties nevarēju (tiku līdz 7. minūtei), bet tie paātrinātie posmi pa šaurajām meža taciņām gan ir sevī ievelkoši!
Tādā paātrinājumā ar neapbruņotu aci īsti nevar ieraudzīt ceļa norobežojumus / norādes, tā ka reizēm šķiet wtf wtf, džeks bez liekām emocijām tešās pļavā! :)
Ierakstīt komentāru