Es izmēģināju Sufferfest video! Tā bija svētdiena, pēc plāna man pienācās 1,5h treniņš uz ruļļa. Un es domāju, hmmm, hmmm, hmmm, varētu, varētu, varētu pamēģināt kādu Sufferfest! Izvēlējos “It Seemed Like a Good Idea at the Time”. Treniņa ilgums divas stundas, tas apmēram der. Treniņa tips ir “Endurance and Climbing”, arī tieši iederas manā plānā. Lai notiek, $15 k-čing, un video tīri pieņemamā ātrumā ielādējas.
Sufferfest. pēc nosaukuma var domāt, ka nekas īpaši viegls nebūs. Uzpildu divas pudeles, sameklēju un rindiņā salieku visas trīs mājā atrodamās želejas, saģērbjos, sēžos uz velo, ievelku video failu TrainerRoad programmā un aiziet, braucam!
Treniņa sākumā izstāsta paveicamo uzdevumu: samest pretiniekus bedrē, uzmest pa virsu klavieres, un aizbērt ciet ar vecām pamperbiksēm. Apmēram tā. Divās stundās bija iemānīti 4 intervāli 15min, 20min, 20min un 8min garumā. Uz ekrāna ik brīdi mainās norādījumi, kādā slodzē un kadencē jābrauc, un kad sēdēt, kad celties kājās. Trešajā intervālā mēs braucam Mt. Sufferlandria kalnā, kas ir vulkāns, un video rāda, kā mēs braucam cauri sniega un karstas lavas putenim. Ceturtais kāpums saucas Mt. Apocalypse, jo, man paskaidro, šeit tu būsi tā noguris, ka vēlēsies, lai pienāk apokalipse un pārtrauc braucienu. Kāpuma vidū ir ziņu speciālizlaidums, kurā smuka diktore paziņo, ka šodien apokalipse tomēr nebūšot, lai es turpinot sūkāt... Nu un tādā garā.
Nominu šo treniņu, vidējais pulss sanāca 146 sitieni. Un vēl bija tā, ka man pa reizei sāka pietrūkt pārnesumu, es jau esmu augstākajā robā un nav kur uzslēgt augstāk. Hmm. Hmm. Kā tad tā? Pameklēju internetos, pataustījos ap trenažieri un aizdomas apstiprinās: manam CycleOps Fluid2 ir iztecējis šķidrums un pazudusi lielākā daļa pretestības.
Paiet 2 nedēļas un pie manis ierodas jauns trenažieris zaļā krāsā. Nobraucu slodzes testu, lai nokalibrētos, un… un… brauksim sufferfestu pa jaunam lāgam! Sagatavojos līdzīgi, kā iepriekšējā reizē, un šoreiz ir gan drusku citādāk. Man gandrīz nepaliek laiks skatīties uz citiem riteņbraucējiem ekrānā, jo uzmanība vajadzīga slodzes un kadences noturēšanai. Nebija tā, ka kādā brīdī gribētos krist zemē, bet dažu brīdi radās nelielas bažas, cik ilgi tādā stilā izturēšu. Piemēram, kad liek ar 60RPM “stampāt” krietni virs FTP. Vai celties kājās un mīt ar 90RPM.
Nobraucu, nokāpu, pārdomāju. Šoreiz jau bija ko pacīnīties, salīdzinot ar TrainerRoad standarta treniņiem. Tomēr, ja salīdzina ar SEB, ikviena šī gada SEB sacensība tomēr bija smagāka. Divi iemesli, pirmais: šajā Sufferfest treniņā starp kāpumiem ir 3-5 minūšu posmi ar salīdzinoši zemāku intensitāti (“nobraucieni pēc kalna”). SEBā tādu nav, nobraucienos var pa brīdim pārstāt mīties, bet tās ir sekundes nevis minūtes. Otrais iemesls ir tāds, ka šajā treniņā es nesasniedzu maksimālo pulsu nevienu reizi, attiecīgi netiku līdz “kāpēc es to vispār daru” pārdomām.
Lūk tā, šeit stāstam pienāk beigas.
Sufferfest. pēc nosaukuma var domāt, ka nekas īpaši viegls nebūs. Uzpildu divas pudeles, sameklēju un rindiņā salieku visas trīs mājā atrodamās želejas, saģērbjos, sēžos uz velo, ievelku video failu TrainerRoad programmā un aiziet, braucam!
Treniņa sākumā izstāsta paveicamo uzdevumu: samest pretiniekus bedrē, uzmest pa virsu klavieres, un aizbērt ciet ar vecām pamperbiksēm. Apmēram tā. Divās stundās bija iemānīti 4 intervāli 15min, 20min, 20min un 8min garumā. Uz ekrāna ik brīdi mainās norādījumi, kādā slodzē un kadencē jābrauc, un kad sēdēt, kad celties kājās. Trešajā intervālā mēs braucam Mt. Sufferlandria kalnā, kas ir vulkāns, un video rāda, kā mēs braucam cauri sniega un karstas lavas putenim. Ceturtais kāpums saucas Mt. Apocalypse, jo, man paskaidro, šeit tu būsi tā noguris, ka vēlēsies, lai pienāk apokalipse un pārtrauc braucienu. Kāpuma vidū ir ziņu speciālizlaidums, kurā smuka diktore paziņo, ka šodien apokalipse tomēr nebūšot, lai es turpinot sūkāt... Nu un tādā garā.
 |
| (un tad viņi to izdarīja) |
Paiet 2 nedēļas un pie manis ierodas jauns trenažieris zaļā krāsā. Nobraucu slodzes testu, lai nokalibrētos, un… un… brauksim sufferfestu pa jaunam lāgam! Sagatavojos līdzīgi, kā iepriekšējā reizē, un šoreiz ir gan drusku citādāk. Man gandrīz nepaliek laiks skatīties uz citiem riteņbraucējiem ekrānā, jo uzmanība vajadzīga slodzes un kadences noturēšanai. Nebija tā, ka kādā brīdī gribētos krist zemē, bet dažu brīdi radās nelielas bažas, cik ilgi tādā stilā izturēšu. Piemēram, kad liek ar 60RPM “stampāt” krietni virs FTP. Vai celties kājās un mīt ar 90RPM.
 |
| Brauciens TrainerRoad lapā, sīkāk skatīt šeit |
Lūk tā, šeit stāstam pienāk beigas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru