Uzrakstīšu par dažām ar riteņbraukšanu un treniņiem saistītām lietām, kas man te pēdējā laikā notiek.
Sākumā par Tour of Sufferlandria 2014. Tā ir virtuāla sacensība 9 dienu garumā. Katru dienu jānomin kāds no Sufferfest treniņiem, un dažas dienas pat pa diviem. Tas ir izaicinājums! Tas man der!
ToS pirmās dienas treniņš bija slodzes tests. Otrajā dienā bija man jau pazīstamais “It Seemed Like a Good Idea At The Time”. Tas šoreiz bija grūts, ļoti, ļoti grūts. Es pa ceļam samazināju slodzi un tik un tā vienā no intervāliem nevarēju prasīto jaudu noturēt. Kārtīgs spēriens pa pakaļu. Bet, ko tad varēja gaidīt? Bija taču solīts “PAIN, SUFFERING, AGONY”.
Uz tālākajām dienām atstāju samazinātu slodzi. Trešajā dienā bija Sufferfest Revolver. Bija solīti 15 intervāli, katrs vienas minūtes garumā un baisi augstā slodzē. “Simple. Brutal. Uncomplicated.” Es esmu labi iemācījies šādus intervālus pieveikt pa vienam, pēc kārtas. Ja nobrauc trijus, tad gaidāmie 12 liekas pilnīgi bezcerīgi. Tāpēc pēc trijiem nobrauktiem labāk domāt “vienu nākamo es vēl noteikti varu pieveikt!” Un tā atkārtot 12 reizes. Šajā treniņā bija arī viens mazs jociņš: pēc nobrauktiem 11 intervāliem es izskaitīju, ka atlikuši vēl pieci. Aprakstā bijusi šmaukšanās, un īstenībā kopā ir 16! Tas bija tik smieklīgi, ka man paspruka dažs labs franču vārds!
Ceturtajā, piektajā, sestajā dienā es pamazām tiku ritmā un sāku aprast ar slodzēm. Redditā sekoju, kā veicas citiem. Sviedri, elle, izmisums, mūžīgi sāpoši muskuļi, un vienmēr galā gandarījums, ka, kaut kā, neticami, atkal izdevies izturēt līdz galam.
No Sufferfest pazinēju komentāriem varēja noprast, ka septītā diena būs grūtākā.
Un tad nāca 8. diena un 9. diena, un tad tas bija galā. Manā TrainerRoad profila lapā tagad ir maza atzīmīte: "ToS 2014". Bija vērts! :-)
Pēc katra treniņa man bija sagatavots piena spēks, vakariņās parasti lielas makaronu un vistas maltītes, rīta jogurtā bēru iekšā arī musli, un naktī gulēju daudz stundas. Un ļoti maz izdarīju darba lietās. Brīnos par cilvēkiem, kam ir ģimenes un pilnas slodzes darbs, vai darba komandējumi pa vidu, un viņi spēj nobraukt ToS. Kāds bija braucis ar gāzmasku galvā (... lai grūtāk. Я хуею, дорогая редакция!). Kāds pēc 9. dienas paturpināja tūri un nobrauca visus atlikušos, tūrē neiekļautos Sufferfest treniņus. Tā, ka jā, tur ir pilns ar mazohistiem.
Nākošā lieta, par ko vēlos pastāstīt, ir Veloserviss Balva 2014. Tā notika arī pagājušo gadu, un toreiz es nobraucu vienu posmu eksperimenta pēc. Šogad esmu nobraucis divus, un plānoju braukt arī atlikušos divus.
Šeit ir īsa filmiņa, kur es 1. posmā sagatavojos braukšanai, un tad pēdējās minūtes līdz finišam:
Tas bija janvārī, pirms Tour of Sufferlandria. Rezultāts sanāca labs, piekāpos dažiem stipriem vīriem, bet tikai dažiem! Tad nāca Tour of Sufferlandria, un pēc tam nāca dažas pelnītas un ļoti nepieciešamas atpūtas dienas. Pēc atpūtas dienām devos uz Radisson:
Tas bija vienkārši un pozitīvi. Uzzināju par burgera izaicinājumu xc.lv forumā, trešdienas rītā man bija ledusskapī tukšums, braucu uz centru. Ievēlos viesnīcas vestibilā un reģistrācijā teicu, ka gribu "mīties un burgeri". Man laipni parādīja un izstāstīja, kā braukšana notiks, es iesildījos, minūti nosprintoju, un sēdos pie galda. Laba akcija :-)
Nākošajā dienā devos uz Veloservisa otro posmu. Rādās, ka no 9 dienu mocīšanās ir bijis arī treniņefekts! Šoreiz pievārēju divus no stiprajiem vīriem, kam 1. posmā piekāpos. Gandarījums milzīgs!
Visbeidzot, vakardien čaiņiku kompānijā izbraucām pa āru, un uzkāpām arī uz Daugavas ledus, ko šoziem tik daudz slavē. Ledus bija gluds, ar ūdens virskārtu un īpaši slidens. Šeit ir galerija ar bildēm no izbrauciena.
Over and out, turpinām trenēties! Iedzert pavisam nesanāk. Tas ir šausmīgi. Bet, prioritātes.
Sākumā par Tour of Sufferlandria 2014. Tā ir virtuāla sacensība 9 dienu garumā. Katru dienu jānomin kāds no Sufferfest treniņiem, un dažas dienas pat pa diviem. Tas ir izaicinājums! Tas man der!
ToS pirmās dienas treniņš bija slodzes tests. Otrajā dienā bija man jau pazīstamais “It Seemed Like a Good Idea At The Time”. Tas šoreiz bija grūts, ļoti, ļoti grūts. Es pa ceļam samazināju slodzi un tik un tā vienā no intervāliem nevarēju prasīto jaudu noturēt. Kārtīgs spēriens pa pakaļu. Bet, ko tad varēja gaidīt? Bija taču solīts “PAIN, SUFFERING, AGONY”.
 |
| situācija uz grīdas pēc ISLAGIATT. Slapjš ir viss, kurpes žļurkst, mājā logi aizsvīduši |
Ceturtajā, piektajā, sestajā dienā es pamazām tiku ritmā un sāku aprast ar slodzēm. Redditā sekoju, kā veicas citiem. Sviedri, elle, izmisums, mūžīgi sāpoši muskuļi, un vienmēr galā gandarījums, ka, kaut kā, neticami, atkal izdevies izturēt līdz galam.
No Sufferfest pazinēju komentāriem varēja noprast, ka septītā diena būs grūtākā.
It is Friday (hunted & angels back to back) that I am worried about plus next Sunday. -tbul
The day I'm dreading the most is 7, Angels and The Hunted. It will be an ugly day! -CanadianStekare
Angels+Hunted followed by Blender on the next day? Yeah, that's going to hurt. -ookashi
I hadn't noticed that it was Angels and the Hunted on Friday. I thought it was going to be something like today. When I realized it was Blender as the next stage, I literally cried. -iacobus42Laika zonu viltību dēļ man bija iespēja uztaisīt vienu atpūtas dienu pirms grūtā 7. posma. Bet tad es domāju, šī pasākuma garā tomēr būtu: jo grūtāk, jo labāk! Atpūta ir kaķēniem! Aiziet. Angels treniņš, ja būtu ņemts atsevišķi, būtu bijis labs, grūts, bet izturams. Bet tad vēl nāk "The Hunted". 20 minūšu intervāls uz sliekšņa, peļķe zem manis jau izskatās pēc dīķīša, un noslēgumā, saldajā vēl VO2max intervāli.
Un tad nāca 8. diena un 9. diena, un tad tas bija galā. Manā TrainerRoad profila lapā tagad ir maza atzīmīte: "ToS 2014". Bija vērts! :-)
Pēc katra treniņa man bija sagatavots piena spēks, vakariņās parasti lielas makaronu un vistas maltītes, rīta jogurtā bēru iekšā arī musli, un naktī gulēju daudz stundas. Un ļoti maz izdarīju darba lietās. Brīnos par cilvēkiem, kam ir ģimenes un pilnas slodzes darbs, vai darba komandējumi pa vidu, un viņi spēj nobraukt ToS. Kāds bija braucis ar gāzmasku galvā (... lai grūtāk. Я хуею, дорогая редакция!). Kāds pēc 9. dienas paturpināja tūri un nobrauca visus atlikušos, tūrē neiekļautos Sufferfest treniņus. Tā, ka jā, tur ir pilns ar mazohistiem.
Nākošā lieta, par ko vēlos pastāstīt, ir Veloserviss Balva 2014. Tā notika arī pagājušo gadu, un toreiz es nobraucu vienu posmu eksperimenta pēc. Šogad esmu nobraucis divus, un plānoju braukt arī atlikušos divus.
Šeit ir īsa filmiņa, kur es 1. posmā sagatavojos braukšanai, un tad pēdējās minūtes līdz finišam:
Tas bija janvārī, pirms Tour of Sufferlandria. Rezultāts sanāca labs, piekāpos dažiem stipriem vīriem, bet tikai dažiem! Tad nāca Tour of Sufferlandria, un pēc tam nāca dažas pelnītas un ļoti nepieciešamas atpūtas dienas. Pēc atpūtas dienām devos uz Radisson:
Tas bija vienkārši un pozitīvi. Uzzināju par burgera izaicinājumu xc.lv forumā, trešdienas rītā man bija ledusskapī tukšums, braucu uz centru. Ievēlos viesnīcas vestibilā un reģistrācijā teicu, ka gribu "mīties un burgeri". Man laipni parādīja un izstāstīja, kā braukšana notiks, es iesildījos, minūti nosprintoju, un sēdos pie galda. Laba akcija :-)
Nākošajā dienā devos uz Veloservisa otro posmu. Rādās, ka no 9 dienu mocīšanās ir bijis arī treniņefekts! Šoreiz pievārēju divus no stiprajiem vīriem, kam 1. posmā piekāpos. Gandarījums milzīgs!
Visbeidzot, vakardien čaiņiku kompānijā izbraucām pa āru, un uzkāpām arī uz Daugavas ledus, ko šoziem tik daudz slavē. Ledus bija gluds, ar ūdens virskārtu un īpaši slidens. Šeit ir galerija ar bildēm no izbrauciena.
Over and out, turpinām trenēties! Iedzert pavisam nesanāk. Tas ir šausmīgi. Bet, prioritātes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru