Esam Tukumā, stāvam starta koridorā un staipām kaklus. Pļāpājot pa laikam uzmetu aci Garminam, kurš rāda 12:55... 12:57... 12:59 –paga, vai tūlīt jau starts? Visi izskatās relaksēti, pedāļu klikšķēšanu nedzird. Tiesnešu dāma smaidīgi un ne pārāk skaļi saka "10 sekundes", un īsti saprast, vai viņa joko, vai kā. Un tad pēc 10 sekundēm mēs sākam braukt. Reiņa Hofmaņa bildes:
Tukuma trase, gadu no gada braukta, ir diezgan pazīstama. Es zinu, ka sākumu "līdz alejai" noriposim grupā, alejā 10. kilometrā jācenšas noturēties tuvāk priekšgalam, un tad jāturas līdzi, cik pietiek spēka. Meža takās jau būsim izretojušies un temps paliks vienmērīgāks. Piecus kilometrus pirms finiša sajūta būs jau kā finišā, jo palicis ātrs nobrauciens, tiltiņš, asfalts cauri pilsētai un īss kalniņš ar finiša arku galā–foršas, azartiskas beigas.
Šogad Tukuma trase ir salīdzinoši sausa, tāpēc ir mazāka laimes spēle, kur gadīsies paslīdēt, izslīdēt, vai nogāzties. Viss katra pašarokās kājās... Braucam, un tā arī notiek, kā gaidīts. Iebraucot alejā, esmu labā pozīcijā, un, izbraucot no alejas, esmu vēl kopā ar priekšgalu. Braucam tālāk, no pirmā desmitnieka sāku atpalikt vēlāk, kamieļu kalniņos. Es nezinu, kā tos pareizi sauc, bet tur ir taisna taka strauji augšā, vēl drusku augšup, strauji lejup, un atkal strauji augšā. Palieku kompānijā ar trīs Havajiešiem–Tomu, Reini un Ģirtu, un kopā arī turpinām braukt. Būtībā visu trasi Toms brauc pa priekšu kā lokomotīve.
Pēc pirmsfiniša upītes izbraukšanas esam uz asfalta, un kas tad nu būs? Minamies bez trakošanas cauri pilsētai, kurš sāks sprintu, kuram būs vairāk spēks atlicis triecienfinišam pret kalnu? Mūs panākuši vēl Gandrs, Fans un MySport braucēji, kopā esam septiņi. Esam jau gandrīz pie kalna, kad kārtis sajauc... trases vidū iebraucis un cītīgi bremzēt sācis satiksmes autobuss! Apbraucam šķērsli un tad jau ar pilnu gāzi līdz finišam. No mūsu grupiņas es finiša līniju šķērsoju trešais.
No visiem tūdaliņiem finišēju trīspadsmitais. Un 7 posmu kopvērtējumā man šogad sanāk 15. vieta. Nuja, rudens ir klāt un laiks alkoholam un meitenēm... vai arī skriešanai un baseinam, īsti nevaru izvēlēties.
Šogad Tukuma trase ir salīdzinoši sausa, tāpēc ir mazāka laimes spēle, kur gadīsies paslīdēt, izslīdēt, vai nogāzties. Viss katra paša
Pēc pirmsfiniša upītes izbraukšanas esam uz asfalta, un kas tad nu būs? Minamies bez trakošanas cauri pilsētai, kurš sāks sprintu, kuram būs vairāk spēks atlicis triecienfinišam pret kalnu? Mūs panākuši vēl Gandrs, Fans un MySport braucēji, kopā esam septiņi. Esam jau gandrīz pie kalna, kad kārtis sajauc... trases vidū iebraucis un cītīgi bremzēt sācis satiksmes autobuss! Apbraucam šķērsli un tad jau ar pilnu gāzi līdz finišam. No mūsu grupiņas es finiša līniju šķērsoju trešais.
No visiem tūdaliņiem finišēju trīspadsmitais. Un 7 posmu kopvērtējumā man šogad sanāk 15. vieta. Nuja, rudens ir klāt un laiks alkoholam un meitenēm... vai arī skriešanai un baseinam, īsti nevaru izvēlēties.
1 komentārs:
Lieliska reportāža!
Apsveicu ar veiksmīgu sezonu!
Piemekleju pat nelielu citātiņu:) "Iespējams, ka cilvēka dzīvē nav nekā grūtāka par izvēli." /P. Koelju/
Ierakstīt komentāru