SEB Sigulda

Vismaz trešo reizi jau šitā notiek: nedēļu pirms SEB izbraucu jaudīgu trases iepazīšanos, un kompletā tieku arī pie iesnām, klepus un temperatūras un nevar-saņemties-pastrādāt sindroma. Sekojošo nedēļu no mājas ārā nerādījos. Bet, bet, tā nebija nīkuļošana, tā bija spēku krāšana:

Tapering. In the context of sports, tapering refers to the practice of reducing exercise in the days just before an important competition.[1] Tapering is customary in many endurance sports, such as the marathon, athletics and swimming. For many athletes, a significant period of tapering is essential for optimal performance. The tapering period frequently lasts as much as a week or more. (wikipedia)

Sestdien betonēju, pļāvu zāli, ēdām dūšīgi desas un no dīvāna staipīšanas (terasē ir forši sēdēt dīvānā) daži muskuļi svētdienā vēl bija nelaimīgi. Bet nu beidzam tradicionālo "es jau neko, es nav trennējies" žēlošanos. Svētdiena, laiks doties uz Siguldu!

Sportisti startā. Bilde: Z. Zālmanis

Pulksten divpadsmitos Siguldā brangi līst. Sportisti stāv startā, es sēžu mašīnā un ņammāju māršmello. Kad lietus norimst, iesildos 2x pa Turaidnieku un 1x pa Siguldnieku. Koridorā ieripoju, kad līdz startam mazāk par 5 minūtēm. Lieliski! Un uzspīd saule.

Tauta kārtojas uz startu. Bilde: A. Ieviņš

Sākot no koridora aizmugures, pirmajos kilometros pamazām panāku nosacītu pirmo grupu: augšup pa Turaidnieku, tad pa asfaltu, tad pa granti. Pirmajā nobraucienā braucēji izretojas mazākās grupiņās, un tālāk pozīciju izmaiņas ir retākas--kāds izbirst, kāds tiek panākts. Grants ātrumposmi mijas ar uzmanīgi veicamām lejupejošām takām, platākām un ātrākām ēnainām takām (it kā mežs, bet priekšā lielākais zobrats, jo ar 2-9 un 105rpm nepietiek!) un īsiem, bet stāviem kāpumiem. Trases iepazīšanas brauciens ir noderīgs: zinu, cik kāpumi gaidāmi, cik tie gari, un kur asāki pagriezieni. Pēc iepazīšanās brauciena arī zinu, ka šajā trasē ir nozīme amortizatoram un vieglam velosipēdam. Braucu ar 26", jo tas ir 2kg vieglāks par manu 29" un turklāt amortizēts. Race King riepas dod pieņemamu saķeri. Neskaitot dubļaināko nobraucienu, ir tikai viens moments, kur gandrīz izklājos. Slapjas, sadubļotas zāles līkumā priekšējais rats aiziet taisni, un tikai mirkļus pirms sadursmes ar skatītāju atjaunojas saķere, un nobraucu viņai gar kāju purngaliem. Uzskatāmībai pievedīšu shēmu!

Zilā līnija, tātad, bija mana iecerētā trajektorija. Priekšējais rats aizgāja pa oranžo. Nav laika daudz apjukumā lamāties par to, kā tikko paveicies--jāmin tālāk. Gandrīz nemainīgā komplektā un straujā tempā nonākam pie tradicionālā finiša: Siguldnieka. Nekautrējos arī tur izmantot aizvēju :-)

Atsēžam Siguldniekā :-) bilde: despecs

Braucot kalnā, skatītāji skaita, ka esot 11./12. vieta. Finišā varu no sevis vēl izmānīt mazu sprintiņu, un tad ir viss, atelšānās, ūdens, atelšanās, un parastās norises. Makaroni garšoja, riteni nemazgāju, tādu pašu dubļainu krāmēju auto. Labāk mājās mierīgi ar putūdeni. Vakarā provizoriskajos rezultātos apstiprinās: 11. vieta. Tas ir necerēti augstu un liels gandarījums.

Trenējamies un tiekamies trasēs!